Raksts par Vārtājas-Bārtas 2000 ģeoralliju

Pūt, Vējiņi!

“Pūt, Vējiņi, dzen laiviņu – aizdzen mani Kurzemē!” Apvienojoties zem šādas nots aptuveni 70 ģeogrāfi un ģeodraugi bija pulcējušies pie LU galvenās ēkas piektdien, 7.oktobrī, lai dotos tradicionālajā Rudens Ģeorallijā. Šoreiz tas norisinājās Kurzemes pusē pa Vārtājas un Bārtas upēm Bārtas, Dunikas un Kalētu pagastos. Tradīcijas ir spēcīgas un svētas – tieši tāds arī ģeogrāfu pienākums katrā ģeorallijā pabūt citā Latvijas nostūrī un pat tādā upē, ko vidusmēra ūdens tūrists uzskatītu par pilnīgi neiespējamu laivošanai.
  Tādu raibu pūļošanos mūsu Alma Mater savā priekšā nebija pieredzējusi laikam kopš Aristoteļa svētkiem, kad mugursomām un airiem bruņotie rallija dalībnieki jau pirms astoņiem gaidīja piebraucam autobusu, kas vizinās Liepājas rajona virzienā. Ziņkārīgo un apjūsmotāju netrūka un daudzi ar patīkamu skaudību vēlējās pievienoties šim pulkam. Precīzi tiek padots autobuss un seko ļoti pārdomāta iesēšanās procedūra, lai neviens un viņam līdzi vilktā bagāža nepaliktu uz ielas. Draudzīgā pulkā ar pilnu kapacitāti traucām jau pēc brīža pa Latvijas lielceļiem, dziedot, smejot un pa brīdim uzklausot kādu nevietā izteiktu Afanāsija joku, kuram kā pēdējam pagadījās sēdēt pie mikrofona. Ar nelielu pieturvietu Saldus pagrieziena tankštellē, drīz jau piebraucam pie smalkās upītes – Vārtājas un daudzi laimīgie izbauda tuvināšanos ar dabu, jo pamatīgi nocietušies biezajos pilsētas mūros, atbildīgajās lekcijās un dažs arī autobusā netiekot uz WC.
  Optimistiski tiek pumpētas laivas un kravātas mantas, kamēr leģendārais pasniedzējs Inguss Liepiņš uz Vārtājas tilta teic savu atklāšanas runu, kas ir tik aizkustinoša, ka izpelnās nedalītus aplausus pēc katra teikuma. Seko svinīgais brīdis, dziedot ģeogrāfu himnu un rallijs tiek pasludināts par atklātu! Organizatori – Stūrmanis un Zauls dod pēdējos norādījumus par rallija programmu un prieki var turpināties!
  Omulīgi un līgani pludinās laivas visas dienas garumā. Ūdens daudzums Vārtājā lejpus apdzīvotas vietas Krūtes ir pat pārsteidzoši pietiekams, pretēji daudzu skeptiķu iepriekšējām prognozēm. Vietām gadās seklas krāces, kas ne mazākajā mērā nekļūst par šķērsli, jo iesilušie braucēji naski metās ūdeni un laivu stumj pat lienot uz vēdera pa upes gultni, ja vien tas ko līdz. Saulainais laiks ir tik brīnišķīgs un zelta rudens dienas tik siltas, ka daži pat gūst nevainojamu iedegumu. Priekšā braucošie meklē piemērotu nometnes vietu jau ap pieciem vakarā, jo kamēr ierodas pēdējie – tumsa arī sen klāt. Tumsas pārņemtajā pļaviņā ņipri dzirkst dzīvīgie ugunskuri, ap kuriem sapulcējušies sen neredzējušies draugi un tik brīvā atmosfērā ir īstais brīdis iegrimt dzīves jēgas un daiļā meklējumos. Sarunas, joki, dziesmas un dzejas deklamējumi nerimās līdz pat agram rītam, kamēr pēdējie savu guļasvietu ierīkoja turpat blāvā ugunskura tuvumā.
  Otrās dienas rīts sola daudz interesanta. Pēc ilgas kūņošanās un brokastu ēšanas tiek organizētas zaraina aira tālumā mešanas sacīkstes, jo Vārtājā kā Sidnejā visi ir satrakoti ar sportiskajām kaislībām.
  Uzvarētāji Raimis un Māra sarokojās kā labākie metēji un solās arī turpmāk mest tikpat krietni. Pa to laiku upē noris svarīgākais brīdis. Tiek izziņots par ātrumposma sākumu, kas startēs pie Vārtājas dzirnavu dambja. Ekipāžas ar daiļskanīgiem nosaukumiem sacenšas lielo un mazo airu klasē, kamēr finiša ļautiņi parūpējās par šovu nostartējušiem dalībniekiem, aizdedzinot netīšām sauso lapu pakrasti, tai skaitā tiesnešu somu ar mantību. Cīņā iesaistās visi vairāk vai mazāk vai ļoti maz, bet uzvarētāji jau tradicionāli ir labākie: Klepera juniora ekipāža un Sanders ar Gundu.
  Arī otrā vakara nometne tiek iekārtota laicīgi jau dažus kilometrus aiz Vārtājas ietekas Bārtā. Par vakara naglu bez jau ierastās atmosfēras kļūst cīniņs, kurā iesaistās Svars, Sanders, Zīlīte un uz to visu no malas noraugās kāds incognito “Brūnā josta”, kurš tiek piesaukts vēl visu atlikušo vakaru un nākamo dienas daļu. Lielas ovācijas izpelnījās ar stopiem ieradies Kārļa un Karro tandēms, kuri šo ralliju beidza bez laivas un izpelnījās elegantākās ekipāžas titulu. Otrais rīts ir skaists un mundrs tiem, kas to tādu ir vēlējušies. Tiek turpinātas olimpiskās atrakcijas – šķēršļu pārvarēšana ar pielietu ūdenskausu. Katram sava taktika un katrs pats savas uzvaras kaldinātājs. Vislielāko emociju kāpinājumu tauta sasniedza Alpīnā futbola laikā. Kulminācijā ar rezultātu 1:2 uzvarēja vecie, par ko neviens pat nešaubījās jau ejot uz spēli, jo šāda uzvaru būtība neatkarīgi no rezultāta tika izsludināta laikam jau pirms Mozus laikiem noteikti. Pēc tik sportiskām izdarībām seko ilgi gaidītā apbalvošana un nomināciju piešķiršana.
  Nominācijas nosaka tautas balss rūpīgā aizklātā balsojumā. Par rallija mis kļūst Smaidīgā, par misteru Blondais. Rallija cunduru gūst The Kelly Family piedalīšanās šajā pasākumā, kuri internacionālu dziesmu pat neatsakās izpildīt pēc vērtīgo balvu – T-kreklu saņemšanas. Pie balvām tiek arī Lemurs un Bonams, kļūstot par neapšaubāmiem līderiem savās nominācijās: Seja un ..ūpa. Bļaura tituls tiek piešķirts Aģentam, kurš pat vairs nevar papīkstēt.
  Rūpīgi tiek sakopta nometnes vieta un visi itin sprauni un gandarīti airē līdz Bārtas tiltam, kurš ir vismaz 6 kilometru attālumā, kur visus izturīgākos rallija dalībniekus sagaida organizatoru sarūpētais autobuss, kas aizvizina visus līdz Liepājas dzelzceļa stacijai. Liepājā mazliet izraibinot ierasto stacijas publiku dažu minūšu laikā visi ir tikuši pie pārtikas un ne tikai krājumu uzpildīšanas un ieņēmuši vietu jau vilcienā Liepāja-Rīga. Nabaga vagoni un tur gadījuma pēc iekāpušie pasažieri. Ceram, ka viņiem arī bija interesanti noraudzīties šīs asprātīgās publikas sarunās, izdarībās un striptīza demonstrējumos. Ar ģeogrāfu himnu uz perona, gandrīz pilnā sastāvā, izņemot atpalikušos Jelgavā, rallijs noslēdzās un airi tiek nolikti līdz nākamajam pavasara rallijam, kas solās būt ne mazāk interesants.

Andris Klepers – no notikuma vietas speciāli Universitātes avīzei.

P.S. Notikumi nav izdomāti, darbojošos personu pieminēšana nav saskaņota ar viņiem.
P.S.S. Honorāru novēlu M.Strūģim atpakaļceļa biļetes nopirkšanai no Jelgavas uz Rīgu.

Pārpublicēts no Sandras Spruktas lapas