- Aktuāli
- Par mums
- Tradīcijas
08.06.2016Jaunā fakultātes dekāne – profesore Zaiga Krišjāne
Trešdien, 1. jūnijā, fakultātes Domes ārkārtas sēdes laikā tika izlemts svarīgs jautājums, kas ietekmēs fakultātes nākotni vismaz nākamos četrus gadus – notika fakultātes dekāna vēlēšanas. Gandrīz vienbalsīgi par jauno fakultātes dekāni kļuva LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja, profesore Zaiga Krišjāne.
Lai gan sākotnēji uz šo amata pieteicās divi kandidāti, otrs pretendents, profesors Māris Kļaviņš, atsauca savu kandidatūru, kad 16. maijā atkārtoti tika ievēlēts par LU Senāta priekšsēdētāju. Jāpiebilst, ka esošajam dekānam Oļģertam Nikodemus nebija iespēja kandidēt uz trešo termiņu.
Vēlēšanu sākumā profesore Z. Krišjāne iepazīstināja sanākušos ar galvenajiem punktiem no sevis izstrādātās fakultātes attīstības programmas, minot, ka svarīgākais darbs būs programmu un studiju virzienu akreditācija, kas gaidāma jau šoruden. Tikpat nozīmīgs uzdevums būs studiju programmu pilnveide, iesaistot ne tikai akadēmisko personālu, bet arī studentus. Topošā dekāne uzsvēra, ka fakultāte ir viena no 15 vadošajām Latvijas pētnieciskajām institūcijām. “Veiksmīgi gan piesaistīti finansiālie līdzekļi, gan veikta pētnieciskā darbība,” viņa novērtēja līdzšinējo fakultātes darbību. Viens no dekānes uzdevumiem būs sekmēt kolektīva iesaisti gan pētnieciskajos projektos, gan publikāciju rakstīšanā, gan jauno pētnieku sagatavošanā – doktorantūras programmā, promocijas darbu aizstāvēšanā. Savā runā profesore Z. Krišjāne uzsvēra, ka jāvirzās uz programmu internacionalizāciju, plašāku iesaistīšanos pētījumos, starptautiskās programmās un to izveidi dažāda līmeņa programmās.
Domes sēdē kopā ar citiem 13 domniekiem piedalījās arī četri studējošo pārstāvji. Studentu pašpārvalde sociālajos tīklos bija aicinājuši fakultātes studentus elektroniski uzdot jautājumus topošajai dekānei. No ieinteresētajiem studentiem saņēmām vairākus jautājumus, ko arī uzdevām sēdes laikā. Šeit arī varat iepazīties ar jaunās dekānes atbildēm.
Studentus interesēja, vai dekāna amata kandidāte pastāvēs par ĢZZF kā atsevišķas fakultātes saglabāšanu situācijā, ja LU tiks virzīts lēmums apvienot visas dabaszinātņu fakultātes? Profesore Zaiga Krišjāne atbildēja: “Pašreizējā brīdī mums nav pamata bažām, ka fakultātes tiks apvienotas. Vismaz, skatoties no pašreizējām pozīcijām, es neredzu iespēju, ka mums būtu jāapvienojas. Tomēr domāju, ka varētu izveidot ciešākas sadarbības modeli.”
Uz jautājumiem: “Kā dekāne redz vides zinātnes studiju programmu attīstību, būtiskākos trūkumus un nākotnes iespējas? Kā dekāne plāno piesaistīt potenciālos studentus tieši LU ĢZZF, ņemot vērā faktu, ka vides zinātni iespējams studēt vairākās citās Latvijas augstskolās?” tika sniegta atbilde: “Dekāns nav vienīgā persona, kas darbojas Universitātē un arī fakultātē. Mums ir ļoti spēcīga vides zinātnes nodaļa no personību viedokļa. Bet mēs par maz izmantojam savu studentu potenciālu. Būtu jāuzlabo sadarbība ar studentiem. Mums ir jāmācās runāt ar cilvēkiem saprotamā valodā, tā ir zinātnes komunikācija, kas būtu jāuzlabo visos līmeņos. Kopumā ne tikai fakultātei, bet LU jāizmanto dažādi kanāli, lai varētu piesaistīt studentus. Vides zinātnē, es droši varu teikt, ka mēs esam labākie!”
Uz jautājumu, vai profesore saglabās amatu kā Ģeogrāfijas doktorantūras studiju programmas vadītāja, tika atbildēts apstiprinoši.
Studentus interesēja arī, kādas ir būtiskākās akadēmiskā rakstura studiju kvalitātes problēmas ĢZZF? Profesore atzīmēja, ka “pašreizējā brīdi viena no problēmām ir tāda, ka mēs varbūt neizvērtējam savu potenciālu. Ir jāiemācas savādāk skatīties uz lietām un pasniegt to, ko mēs zinām un kas mums šķiet pašsaprotams. Tāpat – studentiem tas varbūt nepatiks, bet jāliek vairāk pašiem studentiem strādāt – jāpalielina pastāvīgā darba apjoms.”
Tāpat tika uzdots tāds apjomīgs jautājums kā “Tā kā pārstāvat cilvēkģeogrāfiju, vai padarīsiet ciešākas saites ar cilvēkģeogrāfiem radniecīgajām Sociālo zinātņu un Humanitāro zinātņu fakultātēm, gan piesaistot šo fakultāšu mācībspēkus (vismaz vieslektoru statusā noteiktos kursos), gan padarot studentiem ērtākas iespējas izvēlēties studiju kursus ārpus mūsu fakultātes piedāvājuma? Attiecībā uz otru aspektu, vai nākotnē varētu būt vienkāršāka jebkuru, studentaprāt, ar studiju jomu saistīti studiju kursu izvēle B daļā?”
Sekoja atbilde: “Domāju, ka būs izmaiņas, kas skars turpmākās studiju iespējas. Studentiem būs plašākas iespējas izvēlēties B daļu. Tas parasti notiek zināmu programmu ietvaros. Pašreizējā brīdī studentiem ir lieliska iespēja izvēlēties kursus C daļā. Protams, C daļā kredītpunkti ir maz (2 kredītpunkti), bet tajā ir iespēja izvēlēties arī kursus no Sociālo un Humanitāro zinātņu fakultātes. Pašreiz mums ir pasniedzēji, kas strādā ne tikai mūsu, bet arī citās fakultātēs un pasniedz studiju kursus. Tāpat mēs kopā ar Sociālo zinātņu fakultāti esam LU pētniecības projektā. Mums ir sadarbība gan ar antropologiem, gan sociologiem. Arī doktorantūras līmenī mums ir ļoti laba sadarbība ar Sociālo zinātņu fakultāti, tas, protams, neliedz iespēju sadarbību paplašināt.”
Profesore Zaiga Krišjāne amatu no līdzšinējā dekāna O. Nikodemus, kas amatu ieņēma no 2007. gada, pārņems 1. jūlijā.
Novēlam veiksmi jaunajai dekānei un ceram uz ciešu sadarbību, lai uzlabotu studiju kvalitāti mūsu mīļajā fakultātē!
- Par mums