Rūpēties par atkritumiem ir prasme un atbildība. Sociālantropologs Viesturs Celmiņš savā rakstā par atkritumu šķirošanu ir visnotaļ precīzi norādījis, ka Latvijā ar to nodarbojas entuziasti. Mīļie ģeogrāfi, būsim entuziasti vai padarīsim sev par normu rūpēties par atkritumiem.
Ir pirmais uzdevums – aizbraukt pandēmijas laika ģeorallijā un atgriezties, pēc sevis neatstājot neko. Tas ir Leave No Trace. Mežā, pļavā un upē neiederas un nav mājvietas saplēstiem stikliem, plastmasai un tualetes papīrā ietītiem izsmēķiem.
Leave No Trace ir domu gājiens. Galvenokārt dalībnieks pasākuma norises brīdī parūpējas, lai pēc paša un pašas nepaliktu atkritumu nospiedumi. Tas nozīmē, ka dalībnieki visu atvesto paši aizved prom. Ieguvēji ir klātesošie, vide ir kārtībā un arī cītīgākajiem vai organizatoriem nav jāvāc sveši atkritumi. Šāda kustība rosina pārdomāt, cik daudz, ko, un kādā veidā krāmēt līdzi jau pirms pasākuma. Tas ir arī pirmais solis, lai mazinātu atkritumus, kā sugu. Laiks sākt domāt par zaļāku iepakojumu, mazāk iepakojumiem un arī mazāku patēriņu uz lietām, kas bieži izrādās liekas. Ne mazāk svarīgi, pārdomāts ekipējums ir vieglāks ekipējums.
Variants atkritumu uzglabāšanai, lai nezaudētu komfortu, ir noslēgts trauks, kurā ielikt atkritumu maisu vai to vienkārši izmazgāt pēc pasākuma. Pēc formas ērtāki var būt stingri, biezi un viegli aizsienami atkritumu maisi. Galvenais, lai konteiners nebūtu uzplēšams, nelītu škidrumi un neizdalītos smakas. Vēl idejas noteikti kaut kur starp mums ir pieejamas. Tilpums? Daži ģeorallija dalībnieki ir pierādījuši, ka uz četrām dienām visam pilnībā pietiek ar 10 litriem rūmes. Tas ir, ja atkritumus sablīvē, sapresē un neņem neko lieku.
Varbūt pamēģinam un neatstājam nometnēs atkritumu kalnus, kas līdzinās Getliņiem. Mežā tomātus nav plānots audzēt!
