Jau otro reizi
aktualizējam Leave No Trace jeb Bezatkritumu Ģeoralliju. Kas tas
ir? Tā ir ideja par videi draudzīgāku un mazāk atkritumu radošu pasākumu, kurā
mēs neaizmirstam cienīt vidi un dabu sev apkārt. Pašvaldībai nav pienākums cīnīties
ar mūsu atkritumiem, tāpēc organizēta atkritumu izvešana nenotiks.
Ir jāsāk ar mazumiņu,
un mēs, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, zinām, cik svarīgi ir
nepiemēslot mežus un upi un to nedrīkstam aizmirst arī atpūšoties. Mūsu
atkritumiem nav jānonāk dabā, kā arī tos nav jālasa citiem pasākuma biedriem.
Svarīgi pieminēt, ka atkritumi aizņem vietu laivā un daudz ērtāk kājas izstiept
varēs tas, kuram laiva tukšāka.
Sākumā izklausās traki – jāņem taču līdzi ēst un dzert, kā arī higiēnas preces rada atkritumus. Kā visu to savākt kopā, aiztransportēt un kur vēl laiks domāt par atkritumiem? Bet visu var atrisināt, ja strādājam un plānojam kopā.
Pirmais solis ir atbildēt uz
jautājumu – vai man tas ir vajadzīgs?
-Ja atbilde ir “nē”, tad pavisam
vienkārši atstāj to mājās. Mūsu mantas nekur nepazudīs, kamēr būsim pie dabas
un pašiem daudz vieglāk būs pārvietoties ar mazāk mantām.
-Ja atbilde ir “jā” jāsāk domāt
par to, cik daudz atkritumu tas radīs.
Otrais solis ir saprast, kā
pārpakot līdzi ņemamo tā, lai nerastos lieki atkritumi.
-Ikvienu veikalā paķerto preci
plastmasas iepakojumā ir iespējams pārlikt citā iepakojumā, kurš nebūs jāizmet.
Neviens no mums nevēlas cīnīties ar plastmasas pudeļu kaudzi, kas var rasties,
ja rūpīgi neplānosim līdzi ņemto.
-Nav arī nepieciešami
vienreizlietojamie trauki, jo ēšanai un dzeršanai vari izmantot traukus, kuros
esi iepakojis līdzi paņemto. Tā arī ekonomēsi vietu un nebūsi tik ļoti
nokrāvies ar mantām.
Trešais solis ir saprast, ka atkritumus, kas tomēr var rasties, pašam arī ir jātransportē. Nē, ugunskurs nav variants, kā atbrīvoties no iepakojumiem. Mēs visi elpojam gaisu sev apkārt un negribam sadedzināto plastmasu “pārvedāt” savās plaušās. Atkritumi ir jātransportē droši un tie nedrīkst būt cauros, pilošos maisos.
Ceturtais solis ir apdomāt ne
tikai līdzi ņemto, bet arī savu rīcību pašā pasākumā.
-Kad ej nokārtoties, izmanto
lāpstiņu vai kādu lielāku zaru, lai izraktu bedri un pēc tam to aizraktu.
Neatstāj papīrus vienkārši uz zemes.
-Nemet izsmēķus ne upē, ne uz
zemes. Tie ne tikai var bojāt meža ainavas estētiku, bet arī uguns bīstamajā
laikā uz zemes nomests izsmēķis var radīt daudz lielāku postu nekā būsi
gaidījis.
-Šogad arī būsim draudzīgāki un vairāku
mazu ugunskuru vietā pietiks ar dažiem. Apvienosimies, draudzēsimies un viens
ugunskurs pietiks lielākai kompānijai. Kopā taču jautrāk pēc ilgā mājās sēdēšanas
laika. Tā mums visiem kopā būs vieglāk tos kontrolēt, jo atšķirībā no citiem Ģeorallijiem
šis norisinās uguns nedrošajā periodā!
Visi kopā būsim dabas draugi. Meži un upes nav izgāztuve, tās ir mājas daudziem meža iemītniekiem. Nemēslosim svešā mājā, tāpat kā nevēlamies, lai kāds piemēslo mūsu māju. Ģeogrāf, mēs katrs esam nozīmīga daļa šajā idejā un tikai visi sadarbojoties varam parūpēties par tīru un patīkamu dabas ainavu no kuras “Aiziesim bez pēdām”.
