Ģeorallijs pasaka vairāk nekā tūkstošiem vārdu, ne velti, jo tajā veikti 1868 kilometri un braukuši vairāk nekā tūkstotis dalībnieku. Ģeorallijs jau kopš seniem laikiem — 1986. gada pavasara — ir ģeogrāfu spilgtākais pasākums. Nebūtu melots, ka ģeogrāfam gads dalās divās daļās: līdz pavasara ģeorallijam un līdz rudens ģeorallijam. Tomēr šim pasākuma nav nekāda sakara ar auto priekiem (vai bēdām), jo ceļa vietā ir kāda no 777 Latvijas upēm, kas garākas par 10 kilometriem.
SKATIES KARTĒ, KUR NOTIKUŠI ĢEORALLIJI
Kur gan citur, ja ne Ģeorallijā Tev būs iepēja pavadīt četras burvīgas dienas jautrā kompānijā, necivilizētos un komfortu izaicinošos apstākļos, gulēt teltī, nereti arī pārnest laivu ap koku (un cita veida) aizsprostiem upē, piedalīties dažādās atrakcijās, kā dragreisā, ātrumposmā un zarainā aira mešanā, kā arī Rallija Mis, Mistera un Cundura izraudzīšanā un citos priekos. Katru rudeni un pavasari fakultātes gaiteņos dzirdami jautājumi: “Vai laiva jau gatava?”, “Kur lai dabū airus?”, “Kā lai salāpa to saplēsto pūsli?”, bet sociālos tīklus piepilda filozofiskas atziņas, kā “RALLIJS RALLIJS RALLIJS”. Šāda gaisotne liecina par to, ka jau pēc neilga laika kādā no Latvijas (reizēm arī kaimiņvalstu) upēm ar laivām metīsies vairāki simti krāsaini ģērbtu ģeovīru un ģeodāmu, lai turpinātu iepazīt mūsu zemi. Tā kā ģeogrāfi ir viena liela un draudzīga mafija, tad saprotams, ka dalība Ģeorallijos nebeidzas līdz ar studiju beigšanos, jo cienījamākajiem veterāniem Ralliju skaits sniedzas jau vairākos desmitos (un ar to nav domāti pāris desmiti, bet gan 40—50). Ģeorallijā piedalās ne tikai ģeotauta, bet arī ģeodraugi — tas visiem šķiet vislabākais veids, kā izbēgt no pilsētas drūzmas un doties necivilizācijā.
Tā par pirmo Ģeogralliju stāsta Valērijs Stūris, pirmo ģeoralliju organizētājs:
Vaidava–Mustjegi–Gauja bija pirmais no ģeorallijiem, kaut gan šīs tradīcijas tika pārņemtas. Pirms tam līdzīgi pasākumi (Universitātes ralliji) tika rīkoti kopā ar biologiem, ķīmiķiem un citiem un tas bija drīzāk interešu grupas pasākums. Ģeorallija “radīšanas” akts sakrita ar Černobiļas avāriju, par kuru mums nekas vēl nebija zināms (informācija par notikumiem pienāca tikai pēc rallija jau Rīgā, lasot laikrakstus). Iespējams, tāpēc ar vietas izvēli kaut kādā veidā ir paveicies (ja tas būtu vairāk uz dienvidiem, austrumiem, Liepāja, Bārta, tad mūs skartu pirmie izotopi).
Organizēšanā ne bez problēmām
Par vietas izvēli – to noteica pieredze no līdzšinējiem braucieniem (jaunībā salīdzinoši nopietni kā ūdenstūrists izbraukāju daudzas upes) un atrašanās tajā brīdī pieejamu laivu novietnes (Siguldas tūrisma bāze, kas bija turpat pie Turaidas pils) trases. Sākotnējā iecere bija veikt šo braucienu ar lielajām 4-vietīgajām airu laivām, tāpēc vietas izvēli noteica atrašanās starp atbraukšanas-aizbraukšanas ceļiem un loģistikas apsvērumi, kā arī jaunības maksimālisms, ka vajag ne tikai veselības dzērienus dzert, bet arī kādu izaicinājumu un pārdzīvojumu.
Pieredze organizēt līdz tam bija minimāla, tomēr man bija sajūta, ka atbildība (ja kas notiks) būs jāuzņemas. Jebkurā gadījumā pirmās problēmas sākās sākumā: bāzes apsolītās “cietās” laivas nebija un viņi varēja piedāvāt tikai piepūšamās (kas tajos laikos bija pavisam citādākas nekā šā brīža pūšļi), kas vairāk atgādināja tās, ar kurām brauc uz ezeru makšķerēt, nevis brauc pa upi. Atcerēsimies, ka tajos gados latvieši brīvdienas pa upēm brauca desmitreiz vairāk nekā pašlaik, iespējams, tas noteica ka bāzēs nekā nebija. Kautrīgi piekrāvām KAMAZ ar piekabi (sic! tas bija iepriekš pasūtīts) vienu kravas kastes stūrīti ar šīm nožēlojamajām laiviņām un aizvedām uz Grūbes dzirnavām – šī vieta tolaik bija pazīstama kā Grūbes ūdenskritums un atsegums, tagadējā elektrostacija vēl nebija. Šeit arī bija sākums.
Pirmais rallijs startē
Nākamajā rītā no turienes arī izbraucām. Problemātiska bija situācija, ka laivas bija vairāk nekā braucēji, dažiem bija pat divas, airi – kroplīgi, bet upe – pavasarī salīdzinoši strauja, līkumaina un ar kokiem. Pirmajā posmā izbraucām gandrīz visu Vaidavu, lai gan tā bija diezgan sarežģīta. Pa ceļam satikām vēl, liekas, matemātiķus vai fiziķus, jo arī viņiem bija līdzīgas tradīcijas. Papildus vēl apgāzāmies, ar fiziķiem salīdzinājām veselības dzērienu kopīgās un atšķirīgās pazīmes, bet viņi kaut kur atpalika… Nometnē, kas bija pirms ietekas Mustjegi, bija auksts, lietains un slapjš. Netālu bija kokzāģētava, tāpēc malkas ugunskuriem netrūka. Daži jaunieši piebiedrojās vakarā, kaut ko vēl tur uzspridzinājām, laikam raķetes, kas radīja satraukumu vietējos. Jebkurā gadījumā veselības dzērieni nolīdzināja negludumus.
Krājumi izsīkst, ātrums pieaug
Otrā diena asociējas ar to, ka nevarējām īsti atrast, kur ir Mustjegi, jo upe bija pārplūdusi, tāpēc vairāk orientējamies pēc dzeloņdrāšu žogiem, pieņemot, ka tur, kur upe, tiem nevajadzētu būt. Tomēr, liekas, ka kādiem pāris pa apakšu izbraucām, lai īsinātu Mustjegi līkumus.
Nākamajās dienās veselības dzērienu krājumi bija beigušies, tāpēc ātri (arī straume bija laba) aizbraucām līdz Valkas – Vijciema tiltam pār Gauju. Tās ir pirmā ģeorallija beigas. Kamēr piebrauca pārējie, biju aizbraucis uz Valku pēc veselības dzērieniem, lai tos varētu pasniegt uzvarētājiem. Tas bija pilnīgi negaidīti un pārsteigums uzvarētājiem, kuri atzina tos par labu esam. Tas tika novērtēts ar zināmām ovācijām.
Visas tās laivas, kuras iepriekš vedām ar KAMAZu un piekabi, tagad varējām aizvest uz Siguldu sarunātā Moskvičā.
Šis rallijs atmiņā palicis, kā visilgākais un visgarākais rallijs. Iesākumā bija tendence uz sportiskākiem pasākumiem, kas ātri izzuda jau pēc pirmā pasākuma …
Karte: TOPO 25K42g PSRS (no LU ĢZZF WMS)
